Gribi dabūt mantiņu – skaiti kādu pantiņu!

Tā vienīgā reize gadā, kad arī pieaugušie spiesti mācīties kaut ko no galvas, ir klāt. Līdz Ziemassvētkiem vēl vesela nedēļa un tas ir pietiekami, lai pat visaizņemtākajam cilvēkam atrastos brītiņš laika pāris svētku dzejoļu apguvei. Klientu, draugu un sadarbības partneru priekam un iedvesmai piedāvājam nelielu Ziemassvētku dzejoļu jeb skaitām-pantiņu izlasi. Lai viegla mācīšanās un izteiksmīgs sniegums Ziemassvētku un Vecgada vakaros!

No tautas dainu pūra

Ai, bagāti Ziemassvētki,

Lejiņā nogājuši!

Tekam, veci, tekam, jauni,

Velkam svētkus kalniņā.

Ko mēs labu vēlēsim

Šīs sētiņas saimniekam:

Pillu klēti rudzu, miežu,

Stallī bērus kumeliņus.

Ziemas svētki naudu skaita

Ledus kalna galiņā;

Es gribēju klāti tikt

Ar nekaltu kumeliņu.

Ziemas svētku vakariņu

Ēdam dzīvu labībiņu:

Māte veca, sieva jauna,

Nevarēja malti iet.

Iesim, brāļi, uz to ciemu,

Kur tie zilie dūmi kūp,

Tur būs meitas rakstītājas,

Raibu cimdu adītājas.

Citam cimdi, citam zeķes,

Citam jauna līgaviņa.

Bērnu priekam

Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu.

Sētā nāk rūķītis ar dāvanu maisu.

Atnāca, nolika priekšnamā klusi

Un aizgāja tālāk uz kaimiņa pusi.

Ne manīja sētnieks, ne ierējās suns, –

Bet, kur tas bij’bijis, gaiši iedegās guns.

/V.Plūdons/

Katrā brīnumsvecītē

Maziņš brīnumiņš,

Ne čiku, ne grabu –

Sēž iekšā viņš.

Kad pāri eglītes pleciem

Sudraba vītnes vijas un jūk

Ziņkārais brīnums

Laukā sprūk.

Sprakšķēdams, sprēgādams,

Kā sienāzis lēkādams,

Gaisu jaukdams un maisīdams,

Brīnumpiparus kaisīdams.

/V.Ļūdēns/

Sala tētim darba daudz,

Meža zvērus talkā sauc –

Drīz vien Jaunais gads būs klāt,

Jāsāk balvas darināt.

Lācis cērt un zarus šķin,

Žubes šuj un dzijas trin,

Zaķis krāso, dzenis kaļ,

Vāverīte riekstus maļ.

Veikli darbs uz priekšu rit,

Jautri dzeņa āmurs sit.

Sala tētim priecīgs prāts –

Jaunais gads, lai sveicināts!

/Dz.Rinkule-Zemzare/

Kur lai šovakar es lieku

savu Ziemassvētku prieku?

Vai lai dod to kaķīšam –

Prieks, lai sēž uz ūsām tam?

Vai lai dod to sunīšam –

Prieks, lai sēž uz astes tam?

Vai lai eglītei dod viņu –

manu prieka spožumiņu,

lai tas mirdz uz zaļa zara

un lai visiem prieku dara?

/V.Ļūdēns/

Jauna balta cepurīte galvā puisēnam,

Tagad silti, tagad labi – nesalst ausis tam.

Sētas stabs to jautri vēro – brīnumi nu gan!

Tāda pati cepurīte galvā arī man!

/Dz.Rinkule-Zemzare/

Laba slava sniedziņam –

Netrūkst ziemā draugu tam.

Un pat sniega vīram prieks,

Ja tam apkārt zaigo sniegs.

/Dz.Rinkule-Zemzare/

Jautrie Ziemassvētku dzejoļi

Salatēvs pa laukiem brien,

Sandalītes kājās;

Iesim tagad skatīties,

Vai tam visi mājās.

Velk ragaviņas vectētiņš

Sēž iekšā maita zirgs

Viņš eglīti ir nograuzis

Un tagad skaļi ņirdz!

Kas tur nāk pār kalniem droši?

Kam tāds kažoks ugunsdrošs?

Salatēvs ar maisu zaļu

Nāk uz mājam nesdams gaļu.

Ziemassvētku vecītim

Grūti laiki biznesā –

Tirgū svaigi žagari

Divi eiro gabalā!

Sniegbaltīte smalka meita,

Cimdos bērnus sveicināja...

Baidījās apskādēt

Aizpērno manikīru!

Lepni nāca Salatēvs,

Cilpām kājas mētādams...

Kā tam kājas nemētāt -

Treji ali vēderā!

Klasikas cienītājiem

Zvanu skaņas virmo gaisā,

Vecā gadā stundas drūp.

Cerību un sapņu biķers

Atkal man uz galda kūp.

Cerību un sapņu biķers

Atkal man šai stundā svēts,

Piepildīsies viss, kas dziļi

Dvēselē būs iecerēts.

/K. Skalbe/

Es neticu mūžīgai apsnigšanai,

Ticu saulgriežu sniegiem,

Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk,

Ticu Ziemassvētku klusajam brīnumam,

Kuram dvēselē jāienāk.

/S. Kaldupe/

Liels ir tas, kas mazo cienīt prot,

Liels ir tas, kas mazam spārnus dod.

/L. Kamara/

Ik katru gadu jaunu velēnu griež lemess,

Ik katru gadu citu ziedu smaržu jūt,

Bet tas, kas labs ir padarīts uz zemes,

Tas it nekad no zemes nepazūd.

/I. Ziedonis/

Tāds klusums dziļš.

Vien gaisā virmo gaidas.

Tūlīt jau brīnums nāks.

Tūlīt.

Jo ļoti gaidām.

/M. Bārbale/

Es nāku ar degošu lāpu un zibeņiem,

Lai mierīgi snaudošo pasauli celtu.

Lai gaisma uzvarētu tumsu,

Un aizmirstību zināšanas veiktu...

/Sengrieķu filozofs Kleobuls/

Uz Jauno gadu dāvināsim

Mazliet sev egles zaļās spīts.

Tad darbu kamolā kāds dzīpars

Būs Laimes mātes ieadīts.

Šim vakaram spožākās zvaigznes,

Šim vakaram skaistākais sniegs,

Bet spožāks par svecītēm eglē,

Lai sirdī nāk cerību prieks!

Gaisā sniedziņš sidrabaini laistās,

Augsti torņos zvani saldi dzied;

Visas sejas laimīgas un skaistas,

Ielu uguns panorāmā zied.

/J. Ziemeļnieks/

Es ticu, ka ir brīnumi,

Kas necerēti nāk

Un daiļu sapņu pasauli

Ap sevi radīt sāk.

Es ticu, ka ir laimība,

Kas svētās liesmās mirdz

Un, ja tā visa nebūtu

Vai justu mums tad sirds?

/J. Poruks/

Pār mājām un pār laukiem

Miers laižas klusi, klusi,

Un ziemas vidū jauki

Ir egle uzplaukusi.

/A. Auziņš/

Sanāksim kopā un iedegsim prieku, –

Egles zaļajos zaros tā svecīti liek!

No tīra un klusa Ziemassvētku sniega

Baltākās domas un lūgšanas tiek.

/L. Brīdaka/

Lai Jaunā gadā darbi sokas,

Un nogurumu nezin rokas.

Lai tālu gaišas domas trauc,

Un apkārt labu draugu daudz!

/autors nezināms/