Счастливого рождества jeb Priecīgus Ziemassvētkus no Krievijas!

Lielām pārslām krīt sniegs, ziemas puskrēslā spoži mirdz apsnigušu namiņu logi un no ceļa puses tuvojas zvārguļu skaņas, kas mijas ar zirgu pakavu klaboņu. Tas ir trijjūgs, kas, koši izrotāts, traucas pa lielceļu, vilkdams kamanas, kur sēž bariņš priecīgu ļaužu. Viņi dodas uz pareizticīgo Ziemassvētku svinībām, ko Krievijā svin plaši un ar vērienu -  pievienoties laipni aicināts ikviens.

Kā zināms, Krievijas valdošā reliģija ir pareizticība un Ziemassvētkus pareizticīgie svin pēc Juliāna jeb Jūlija kalendāra, ko dēvē par vecā stila kalendāru. Šo kalendāru izveidoja astronoms Sosigēns un tas tika ieviests 45. gadā p.m.ē. Romas imperatora Gaja Jūlija Cēzara valdīšanas laikā. Tā kā Jūlija kalendārs ir par 11 minūtēm un 14 sekundēm garāks par Saules gadu, tas pakāpeniski atpalika no gadalaiku maiņas (128 gadu laikā par 1 dienu). 16. gs. starpība jau bija 9 diennaktis un katoļu baznīca sāka uztraukties, ka baznīcas svētki tiek svinēti nepareizās dienās. 1582. gadā pāvests Gregors XIII izdeva pavēli par kalendāra reformu, nedaudz saīsinot gada garumu. Tā pasaulē ieviesa jaunā stila Gregora kalendāru, bet ne visas valstis, tostarp Krievija, uzreiz piekrita tā izmantošanai, pagāja ilgs laiks līdz Gregora kalendārs tika pārņemts visā pasaulē. Jūlija kalendāru joprojām izmanto dažas pareizticīgo baznīcas (krievu, serbu u.c.) un saskaņā ar to Ziemassvētki tiek svinēti divas nedēļas vēlāk nekā citviet kristīgajā pasaulē. Ziemassvētku vakars ir 6. janvārī, bet svētku kulminācija 7. janvārī.

Ziemassvētku gaidīšanas laiks pareizticīgajiem iesākas 28. novembrī – 40 dienas pirms svētkiem un šajā dienā sākas gavēnis. Pastāv ticējums, ka ēdienu nedrīkst baudīt līdz 6. janvārim, kad debesīs parādās pirmā zvaigzne, ko dēvē par Bētlemes zvaigzni un kas simbolizē Kristus piedzimšanu. Gavēņa laikā ļaudis aicināti atturēties no gaļas, piena un olu lietošanas uzturā un ikvienam jāpadomā par savu garīgo attīrīšanos – nedomāt sliktas domas, censties atradināties no kaitīgiem ieradumiem, kā arī šajā laikā nav ieteicams apmeklēt saviesīgus pasākumus un svinības. Tiesa, pa vidu līdz pareizticīgo Ziemassvētkiem ir Jaunā gada sagaidīšana, kad mūsdienās daudzi “piever acis” uz reliģisko tradīciju ievērošanu. Krievijā Jaungada svinības ir lieli svētki un tad nudien neviens vairs nedomā par badošanos un klusām pārdomām vienatnē. Līdz sirds dziļumiem pārliecināti pareizticīgie gan Jauno gadu svin pēc “vecā stila”, pusnaktī no 13. uz 14. janvāri.

Atgriezīsimies pie klasiskajiem pareizticīgo Ziemassvētkiem. 6. janvāra vakarā ģimenes dodas uz pusnakts dievkalpojumu baznīcās. Atgriežoties mājās, neviens pie galda nesēžas līdz pie debesīm nav iemirdzējusies pirmā zvaigzne. Tā, kā ir ļoti vēls, parasti visi iet gulēt, lai nākamajā rītā mostos un no sirds nodotos īstai Ziemassvētku svinēšanai. Uz galda jābūt 13 dažādiem ēdieniem – 12 salikti apkārt (saskaņā ar Bībelē minēto apustuļu skaitu), bet viens galda centrā izvēlēts kā galvenais ēdiens – parasti tas ir grūdenis jeb сочива, ko gatavo no vārītiem graudiem, kas sajaukti ar medu, mandelēm, rozīnēm, riekstiem. Ēdienu ir daudz un dažādi – te ir pīrāgi, galerti, pankūkas, aukstā gaļa, pildītas zivis, desiņas, marinādes, dažādas bulciņas, maizītes un daudz citu sātīgu labumu. Pareizticīgie Ziemassvētkos labprāt mielojas ar zupu – tradicionālo krievu boršču vai soļanku. Saldajā dažādi konditorejas izstrādājumi, deserti, konfektes. Īsāk sakot, spēj tik apēst. Starp citu, klājot galdu, tiek ievērots, lai pie galda sēstos pāra skaits cilvēku, ja tomēr ir nepāra, uz galda noliek vienu lieku šķīvi un galda piederumus.

Kārtīgi pamielojušies, visi dodas ārpus mājas. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur Ziemassvētkus svin savā mājā, pareizticīgie svētkos aicina piedalīties ikvienu un tos atzīmē kuplā pulkā. Tiek braukts ar kamanām, iets rotaļās, dziedāts un dejots, ļaudis iet ciemos viens pie otra un velta šo dienu priecīgai atpūtai.

Runājot par dāvanām, tās mūsdienu Krievijā dala Vecgada vakarā vai Jaungada naktī (pēc jaunā stila kalendāra). Pie bērniem dodas Salavecis jeb Дед Мороз un bieži vien ar viņu kopā ir Sniegbaltīte jeb Cнегурочка. Ar šiem varoņiem, šķiet, nav nepieciešams iepazīstināt. :)

Foto: © istockphoto.com