Ne tikai zaļa eglīte

Būsiet pamanījuši, ka uz daudzām Ziemassvētku kartītēm, amerikāņu „ziemīšu” tēmas filmās un citviet ārvalstu svētku atribūtikā tiek izmantota, nevis mums tik pazīstamā Ziemassvētku eglīte, bet gluži savādi augi. Viens no tiem ir baltais āmulis, otrs – īlekss. Pazīstat tādus?

Gan āmulis, gan īlekss ir populāri Ziemassvētku simboli daudzviet pasaulē, taču mums tie līdz šim bija maz zināmi gluži vienkāršu iemeslu dēļ. Baltais āmulis Latvijā iekļauts īpaši aizsargājamo augu sarakstā, un par tā noplūkšanu draud sods vismaz divu mēnešalgu apjomā, savukārt īlekss mūsu klimatiskajos apstākļos savvaļā neaug. Taču tas nav šķērslis kā rotājumus izmantot mākslīgus aizstājējus, kas plašā sortimentā tiek piedāvāti veikalos.

Baltais āmulis ir ziemzaļš pusparazītisks krūms, kas aug uz dažādu lapu koku zariem. Vizuāli tas atgādina nokarenu krūmu, kas „sapinies” koka zaros. Āmulis zied pavasarī un vēlāk ziedi pārvēršas par baltām, spīdīgām ogām ar mīkstu viduci. Latvijā baltais āmulis sastopams atsevišķās vietās Kurzemes dienvidos un šur tur Latgalē. Savukārt daudzviet Rietumeiropā un ASV āmulis ir plaši izplatīts, un jau kopš seniem laikiem āmulim tiek piedēvētas maģiskas spējas pasargāt no ļaunuma, izārstēt slimības, veicināt labestību, stiprināt mīlestību utt. Ziemassvētkos āmuļa zarus stiprina virs durvīm, lai tie nestu mīlestību, saticību un auglību. Ziemassvētkos ir arī tradīcija skūpstīties zem āmuļa, gan jau būsiet redzējuši romantiskajās filmās.

Otrs augs īlekss ir mūžam zaļš, ar spožām, stingrām, īpatnas formas durstīgām lapām un koši sarkanām odziņām. Dabā sastopamas ap 400 īleksu sugas un dažas izturīgākās no tām iegādājamas arī Latvijas stādu audzētavās. Tiesa, augs prasa rūpīgu un uzmanīgu kopšanu, bet, ja pacietības jums pietiks, īlekss jūs dārzā iepriecinās ne tikai Ziemassvētkos, bet visu gadu.

Noteikti jāpiemin vēl viens Ziemassvētku augs – puansetija, ko dēvē par Ziemassvētku jeb Bētlemes zvaigzni. Puansetija lepojas ar koši sarkanu lapotni, kas no augšas atgādina zvaigzni. Puansetija ļoti jāuzmana no sala, tāpēc pirms iznest to no veikala līdz mašīnai, tā „jāsatuntulē” rūpīgāk par zīdaini. Ja būs ticis klāt sals, lapas nobirs. Janvārī augs pamazām zaudē savu košo krāsu un ieslīgst vairāku mēnešu „miegā”. Pavasarī to var mēģināt pārstādīt dārzā, bet, lai uz nākamajiem svētkiem atkal sagaidītu sarkanās lapas, vismaz 8 nedēļas pirms tam puansetijai jānodrošina 12 – 14 h atrašanās pilnīgā tumsā katru dienu. Diezgan sarežģīti, vai ne?

Lai izdodas atrast savu Ziemassvētku zaļo augu un priecīga III Advente!