Katra svētku gaidīšanas diena kā mazs pārsteigums

Vēl tikai dažas dienas un klāt Ziemassvētku vakars un tas nozīmē arī pēdējā „lodziņa” atvēršanu Adventes kalendārā. Latvijā šī jaukā tradīcija katru svētku gaidīšanas dienu sākt ar mazu pārsteigumu ienākusi salīdzinoši nesen, lai gan pirmais, pasaulē zināmais Adventes kalendārs tapis izgatavots jau 1851. gadā Vācijā.

Ideja par Adventes kalendāriem pieder vācu luterāņiem, kas vēlējās īpašākā veidā atzīmēt katru Ziemassvētku gaidīšanas dienu. Viens no pirmajiem kalendāra „paveidiem” bija Adventes sveces – katrai dienai sava. Pēc tam parādījās Adventes pulkstenis, kur 12 stundu vietā nāca 24 datumu cipari un katru dienu pulksteņrādītājs tika pagriezts par vienu datumu uz priekšu. 1902. gadā kādā kristīgās literatūras grāmatnīcā Hamburgā pārdošanā psrādījās pirmais tipogrāfijā nodrukātais Adventes pulkstenis. Savukārt pirmais plašā tirāžā drukātais Adventes kalendārs tapa 1903. gadā Minhenē. 1904. gadā Štutgartes laikraksts Neues Tagblatt Stuttgart kalendāru pievienoja avīzei kā dāvanu saviem lasītājiem un visi par to bija sajūsmā.

Tiesa, tolaik kalendārs bija „plakans” – vienkāršs skaisti apdrukāts papīrs bez iespējām kaut ko noslēpt aiz katra datuma. Doma par to, kā kalendāru padarīt interesantāku radās Minhenes izdevniecības Reichhold & Lang īpašniekam Gerhardam Langem (Gerhard Lang). Viņš bija tas, kurš 20. gs. sākumā izdomāja kalendāru ar atveramām durtiņām jeb lodziņiem. Nu maisam gals bija vaļā un Adventes kalendāri braši iesoļoja visā Rietumeiropā. Līdz II Pasaules karam vāciešu radīto ideju izmantoja daudzas izdevniecības. Pasaules karš to visu pieklusināja, bet 1946. gadā vācietis Rihards Selmers (Richard Sellmer) šo biznesu atsāka ar jaunu vērienu. Pateicoties viņa aktivitātēm, Adventes kalendāri nonāca arī Ziemeļamerikā. Starp citu, Selmera dibinātais uzņēmums Sellmer Verlag darbojas vēl šobaltdien un līdztekus citai drukātajai produkcijai ir viens no ražīgākajiem Adventes kalendāru izdevējiem pasaulē.

Savukārt 1958. gadā pirmo reizi klajā nāca Adventes kalendārs, kur aiz katra lodziņa slēģīšiem bija noslēpta šokolāde. Nu tieši tāds, kā mēs to pazīstam šodien.

Mūsdienās iegādājami visdažādākie Adventes kalendāri, šī ideja tiek „apspēlēta” dažādos veidos un izpildījumos. Kalendāram var būt arī izglītojoša funkcija, piemēram, Rundāles pils katru gadu savā mājas lapā piedāvā interaktīvu kalendāru, kur tiek iekļauti kādas noteiktas kolekcijas priekšmeti. Šogad izvēlēti porcelāna kolekcijas priekšmeti (tasītes, apakštasītes, pialas u.c.) ar smalkiem gleznojumiem. Skaisti!

Priecīgu un gaišu IV Adventa svētdienu!