Kā viduslaiku Rīgas bērni Ziemassvētku eglīti paglāba

Klāt Pirmais Advents un tas ir laiks, kad pilsētu un ciemu nozīmīgākajās vietās tiek iedegtas Ziemassvētku egles. Tradicionāli I Adventā egle tiks iedegta Doma laukumā un tiks atklāts Ziemassvētku tirdziņš.

Par pirmo Rīgas oficiālo Ziemassvētku egli vēsta ieraksts Melngalvju ordeņa brālības dokumentos 1510. gadā. Šis fakts pirms vairākiem gadiem izraisīja diskusiju par to, kura pilsēta tad īsti bija pirmā, kas aizsāka Ziemassvētku egļu uzstādīšanu pilsētnieku un viesu priekam. Savs vārds te bija bilstams Tallinai jeb viduslaikos sauktai par Rēveli – igauņu Melngalvju brālība egli savos papīros esot atzīmējusi 1441., 1442. un 1514. gadā. Ir avoti, kas sliecas domāt, ka pirmās publiskās eglītes uzstādīšanas tradīciju ieviesuši vācieši. Lai diskusija paliek profesionālu vēsturnieku ziņā, galu galā pat tik nopietna organizācija kā ASV Nacionālā Ziemassvētku eglīšu asociācija (Nacional Christmas Tree Asociation), kuras biedri pārstāv abus Amerikas kontinentus un Eiropu, atzinuši pirmā, oficiālā Ziemassvētku eglīte nāk no Rīgas 1510. gadā. Punkts.

Tiesa, eglītes stāsta sākums bijis ne gluži tāds, kā to varētu iedomāties. Kā zināms, viena no senajām Ziemassvētku tradīcijām ir bluķa vilkšana un dedzināšana. Viduslaiku Rīgā pilsētnieki bluķi vai lielu baļķi Ziemassvētku vakarā mēdza sadedzināt Daugavas krastā. Savukārt Melngalvju ordeņa brālības biedriem radās doma sadedzināt veselu egli. Tā nu egle tika sagādāta, bet, kamēr visi apspriedās, kur egli visdrošāk sadedzināt, to ieraudzīja apkārtnes bērni un sāka egles zaros karināt dažādas mantiņas, ko nu katrs varēja atrast. Likumsakarīgi, ka pēc tam, kad brālības biedri ieraudzīja izgreznoto egli, viņi saprata, ka tādu skaistumu grēks atdot ugunij. Egli uzslēja Rīgas Rātslaukumā un kopš tā laika arī aizsākās tradīcija ik gadus uzstādīt izrotātu lielu egli pilsētas centrā.